Par mums

1934. gadā Latviešu biedrības nama jaunbūvei Liepājā Rožu laukumā tika izvēlēts arhitekta Jāņa Blaua projekts, kurš projektēja ēku konstruktīvisma un funkcionālisma garā. Projekts ir tipisks mūsu gadsimta 30- to gadu arhitektūrai, tas ir lakonisks un lietišķs. Fasādes atdzīvina tikai apšuvuma materiāla faktūra un ritmiskās, horizontālās logu rindas, un pirmā stāva akcentējums ar plašiem stiklojuma laukumiem.

Īpašs rituāls bija pamatakmens ielikšana 1934. gada 10. augustā jaunceļamajam biedrības namam, klātesot pašam Ministru prezidentam Kālim Ulmanim. Prezidents K.Ulmanis, uzrunādams klātesošos, teica vēsturiskos vārdus, kuri ne vienu reizi vien ir citēti arī mūsdienās, jo atklāj šīs ēkas kultūrvēsturisko būtību: „Lai šis nams top celts par zīmi mūsu VIENOTĪBAI, SPĒKAM UN STIPRUMAM.” Šī svinīgā uzruna mūsdienās kalpo kā liecība par tā laika ideoloģiju, simboliku, vērtībām un tradīcijām, kuras valdīja Latvijā pēc K.Ulmaņa nākšanas pie varas. Uzceļot Latviešu biedrības namus ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un citur lielajās pilsētās, šīs ēkas kļuva par svētvietām, simboliem latviskās identitātes nostiprināšanā tautas apziņā un kultūrā.

Nams pēckara gados nebija remontēts, tas bija pārcietis gan vācu, gan krievu armijas uzlidojumus 1944. gadā virs Rožu laukuma, bija morāli un fiziski novecojis. Tādēļ Liepājas pilsētas Domes deputāti pieņēma vēsturisku lēmumu un Liepājas Latviešu biedrības nams 2004. gadā piedzīvoja savu otro atdzimšanu, jo tika pabeigta vērienīga nama renovācija. Liepājas Latviešu biedrības nams pēc tā rekonstrukcijas 2004. gada rudenī, ieguvis Kurzemes reģionā lielāko un greznāko sarīkojumu zāli, plašus ieejas vestibilus, jaunu mākslas izstāžu galeriju. Liepājas Latviešu biedrības nama pārvērtības, akcentēja tā milzīgo nozīmi reģiona kultūras procesu norisē.

2009. gadā Liepājas latviešu biedrības nama ēka iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

2012. gadā Biedrības nama ēka tika modernizēta Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta \"Liepājas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana\" ietvaros. Ēkā tika siltinātas un paplašinātas Leļļu teātra telpas, paplašināta Baleta zāle, padarītas gaišas un sakārtotas pagraba telpas, rekonstruēta pagalma teritorija, Kamerzāle un citas telpas. Liepājas Latviešu biedrības nama telpās tika veikta tik nepieciešamā sienu siltināšana, ventilācijas un ugunsgrēka trauksmes signalizācijas sistēmas izbūve, logu un ārdurvju nomaiņa, ūdensvada, kanalizācijas un elektroinstalācijas tīklu daļēja nomaiņa un citi darbi. Lai šos uzlabojumus varētu nosargāt no salaušanas un izdemolēšanas, tika ierīkota papildus videonovērošana.