Liepājas Latviešu biedrības namā skatāmas divas Pasaules latviešu mākslas centra izstādes

Liepājas Latviešu biedrības nama izstāžu galerijā skatāmas divas Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) izstādes, kuras bija atliktas pandēmijas dēļ un gaidītas divus gadus. Leldes Kalmītes “Nemierīgas ainavas – gleznas un zīmējumi” ievada ekspozīciju, kuras turpinājumā skatītājs nonāk pie liepājnieciskās izcelsmes Annus dzimtas pārstāvju darbiem.

Pasaules latviešu mākslas centrs izveidots pirms 18 gadiem ASV, lai saglabātu mākslas vērtības, ko radījuši trimdas latviešu mākslinieki un ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centra dibinātāja ir gleznotāja Jāņa Kalmītes meita Lelde Kalmīte (prec. Kanderovska), kura pagājušajā gadā atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi un apmetusies Cēsīs, bet izpilddirektors ir viņas dēls Kārlis Kanderovskis, kurš bija klāt arī izstādes atklāšanā.

 “Centram nebija māju. Sapratām, ka mājām jābūt Latvijā,” viņš pastāstīja.

PMLC arhīvā ir ap 1300 darbu, kas iegūti kā ziedojumi. “Mēs tos netirgojam, bet izstādām,” uzsvēra K. Kanderovskis. Mērķis – attālināti tos pētīt un iepazīt.

2014. gadā Cēsīs atvēra pirmo galeriju skolas telpās, kas stāvēja tukšas, pēc diviem gadiem – otro galeriju.

 “Mans vectēvs Jānis Kalmīte aizmuka no Latvijas, līdzīgi kā Augusts Annus. Liepāja trimdiniekiem ir nozīmīga pilsēta. Maniem vecvecākiem Liepāja bija pēdējā Latvijas atmiņa, pēdējais Latvijas skats pie horizonta, jo viņi šeit nekad neatgriezās,” teica K. Kanderovskis.

J. Kalmīte zināms kā seno riju gleznotājs. To, ka rijas forma grafiskās līnijās ienākusi arī mākslinieka meitas darbos, ievērojuši tikai Cēsīs abu mākslinieku kopīgā izstādē.
K. Kanderovskis nolasīja vēstuli no L. Kalmītes.
“Mākslas radīšana ir personīgi jēgas meklējumi mākslā nevar izvairīties no laika gara atspoguļojuma. Mūsu pašu vēsturiskajam periodam raksturīgs arvien lielāks dabiskas vides, gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un iznīcināšana, kā rezultātā izmirst arvien vairāk augu un dzīvnieku, un tas apdraud mūsu pasaules nākotni. Manas iedomātās ainavas, šķiet, atkārto šīs bažas par pasaules iznīcināšanos. Apokaliptiskas vīzijas apvienotas ar realitāti,” tajā bija teikts.
Vienu darbu par pandēmijas tēmu māksliniece radījusi speciāli izstādei Liepājā laikā, kad Covid-19 dēļ viss bija slēgts.

Izstādē “Annus reiz trīs” skatāmi 19 darbi, kurus radījuši Augusts Annus un viņa bērni Jānis Annus un Anna Hāgena-Annus.
Liepājā dzimušais A. Annus atstājis bagātīgu mantojumu, atveidojot mūspuses cilvēkus darbā pie jūras un tīrumos. Vēl pirms Otrā pasaules kara piedzima divi viņa bērni, kuri ASV studēja mākslu un strādāja, piedalījās izstādēs dažādās pasaules valstīs. Jānis jau aizsaulē, bet Anna dzīvo un strādā Ņujorkā, viņas vīrs Tomass Hāgens ir gleznotājs.

/Linda Kilevica, “Kurzemes Vārds”, www.liepajniekiem.lv /