Mūsu sākums

1934
1934. gadā Latviešu biedrības nama jaunbūvei Liepājā Rožu laukumā tika izvēlēts arhitekta Jāņa Blaua projekts, kurš projektēja ēku konstruktīvisma un funkcionālisma garā. Projekts ir tipisks mūsu gadsimta 30- to gadu arhitektūrai, tas ir lakonisks un lietišķs. Fasādes atdzīvina tikai apšuvuma materiāla faktūra un ritmiskās, horizontālās logu rindas, un pirmā stāva akcentējums ar plašiem stiklojuma laukumiem.

1934. gada 10. augustā jaunceļamajam biedrības namam tika ielikts pamatakmens, klātesot pašam Ministru prezidentam Kālim Ulmanim. Prezidents K.Ulmanis, uzrunādams klātesošos, teica vēsturiskos vārdus, kuri ne vienu reizi vien ir citēti arī mūsdienās, jo atklāj šīs ēkas kultūrvēsturisko būtību: „Lai šis nams top celts par zīmi mūsu VIENOTĪBAI, SPĒKAM UN STIPRUMAM.” Šī svinīgā uzruna mūsdienās kalpo kā liecība par tā laika ideoloģiju, simboliku, vērtībām un tradīcijām, kuras valdīja Latvijā pēc K.Ulmaņa nākšanas pie varas. Uzceļot Latviešu biedrības namus ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un citur lielajās pilsētās, šīs ēkas kļuva par svētvietām, simboliem latviskās identitātes nostiprināšanā tautas apziņā un kultūrā.
1991
1991. gadā Latvija atguva savu valstisko neatkarību - liepājniekiem šie svētki bija dubultīgi, jo tā paša gada 1. oktobrī no vecā Kultūras nama 8. marta ielā 2 (tagadējā Ludviķa ielā) svinīgā svētku gājienā pāri Rožu laukumam uz savām īstajām mājām pārgāja 25 latviešu tautas mākslas un kultūras kolektīvi, kur tos sagaidīja līdzjutēji un daļa kolektīva no bijušā Virsnieku nama. Šajā dienā tika iesvētīts Latvijas karogs, kurš, himnai skanot, pēc vairāk nekā piecdesmit gadiem nu atkal pacēlās un kopš tā laika lepni plīvo virs Liepājas Latviešu biedrības nama jumta. Dzelonis, kas ilgus gadus sāpīgi dūra liepājnieku sirdis, tika izrauts.1991. gadā Latvija atguva savu valstisko neatkarību - liepājniekiem šie svētki bija dubultīgi, jo tā paša gada 1. oktobrī no vecā Kultūras nama 8. marta ielā 2 (tagadējā Ludviķa ielā) svinīgā svētku gājienā pāri Rožu laukumam uz savām īstajām mājām pārgāja 25 latviešu tautas mākslas un kultūras kolektīvi, kur tos sagaidīja līdzjutēji un daļa kolektīva no bijušā Virsnieku nama. Šajā dienā tika iesvētīts Latvijas karogs, kurš, himnai skanot, pēc vairāk nekā piecdesmit gadiem nu atkal pacēlās un kopš tā laika lepni plīvo virs Liepājas Latviešu biedrības nama jumta. Dzelonis, kas ilgus gadus sāpīgi dūra liepājnieku sirdis, tika izrauts.
2004
2004. gadā Liepājas Latviešu biedrības nams piedzīvoja savu otro atdzimšanu, jo tika pabeigta vērienīga nama renovācija, jo nams pēckara gados nebija remontēts, tas bija pārcietis gan vācu, gan krievu armijas uzlidojumus 1944. gadā virs Rožu laukuma. Liepājas Latviešu biedrības nams pēc tā rekonstrukcijas 2004. gada rudenī, ieguvis Kurzemes reģionā lielāko un greznāko sarīkojumu zāli, plašus ieejas vestibilus, jaunu mākslas izstāžu galeriju. Liepājas Latviešu biedrības nama pārvērtības, akcentēja tā milzīgo nozīmi reģiona kultūras procesu norisē.
2009
2009. gadā Liepājas latviešu biedrības nama ēka iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
2012
2012. gadā Biedrības nama ēka tika modernizēta Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Liepājas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana" ietvaros. Ēkā tika siltinātas un paplašinātas Leļļu teātra telpas, paplašināta Baleta zāle, padarītas gaišas un sakārtotas pagraba telpas, rekonstruēta pagalma teritorija, Kamerzāle un citas telpas. Liepājas Latviešu biedrības nama telpās tika veikta tik nepieciešamā sienu siltināšana, ventilācijas un ugunsgrēka trauksmes signalizācijas sistēmas izbūve, logu un ārdurvju nomaiņa, ūdensvada, kanalizācijas un elektroinstalācijas tīklu daļēja nomaiņa un citi darbi. Lai šos uzlabojumus varētu nosargāt no salaušanas un izdemolēšanas, tika ierīkota papildus videonovērošana.
2015
2015. gadā Liepājas Latviešu biedrības nams vērienīgā pasākuma ciklā svinēja savas pastāvēšanas 80. gadu jubileju, kas tika atzīmēta ar Liepājas mākslinieku gleznu kopizstādi, Liepājas simfoniskā orķestra koncertu, kurā piedalījās arī Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”, Liepājas Latviešu biedrības nama retrospektīvo izstādi un lielkoncertu, kurā piedalījās visi tautas mākslas kolektīvi, kuri mājo Liepājas Latviešu biedrības namā.
2019
2019. Liepājas Latviešu biedrības nams saņēma pateicību no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas par nozīmīgu ieguldījumu Baltijas ceļa trīsdesmitgades programmas veidošanu.